Ziru amatierteātris sagaidījis divdesmito jubileju 

1.novembris ir svētku diena Ziru pagasta amatierteātrim. Tas svin 20. dzimšanas dienu. Kolektīvu izveidoja režisore Inese Legzdiņa, bet pirms 16 gadiem to sāka vadīt Anita Pāvelsone.
Anita atceras, ka Inesei nemaz nebija viegli pierunāt pagasta ļaudis iesaistīties teātra spēlē, bet pamazām atnāca viens, otrs, un izveidojās pirmā trupa. Anita amatierteātrim pievienojās divus gadus pēc tā dibināšanas, bet vēl pēc diviem, kad pirmā režisore mainīja dzīvesvietu, piekrita jaunam izaicinājumam, kas ir saistošs arī šodien.
“Reizēm ir gaišā, reizēm melnā strīpa, bet aktieri grib darboties, turklāt režisores darbā visu laiku mācos. Tas motivē neapstāties un turpināt iesākto, kas šajā pandēmijas laikā nav nemaz tik viegli. Kopā ar mani kolektīvā esam desmit cilvēki, kā es smejos, visi drusku pusdulli, jo ir gatavi darīt dažādas lietas. Piemēram, septembrī Ziru parkā lielā vējā viņi lasīja manu dzeju,” atceras Anita. Viņa iestudē ne tikai citu autoru, bet arī pašas sarakstītas lugas – tādas bijušas septiņas. Tās tiek rakstītas, domājot par aktieru ansambli, jo režisore vislabāk zina, kas kuram ir pa spēkam.

Vita Dāve teātri sāka spēlēt, kad viņai bija 14: “Toreiz Inese aicināja kopā aktierus, un aizgājām arī mēs ar draudzeni. Viņa vairs nav kolektīvā, bet es ar pārtraukumiem piedalos visus 20 gadus. Patīk tas, ka uz skatuves varu justies savādāk, nekā tas ir ikdienā, esmu sadraudzējusies ar pārējiem aktieriem, un mums kopā ir interesanti. Labi pavadām laiku gan mēģinājumos, gan izrādēs. Kad tās sākas, protams, ir uztraukums, bet pavisam drīz tas pazūd, un es esmu savā tēlā. Man visvairāk patīk komēdijas, esmu ievērojusi, ka arī skatītāji tās novērtē itin labi.”

Pirms desmit gadiem pārējiem teātrmīļiem pievienojās Nora Brauča. Viņa ieminējās režisorei, ka varbūt varētu uzņemties vīriešu lomas, bet tā arī neviens kungs uz skatuves pagaidām nav atveidots. Tās bijušas dažādas dāmas – katrreiz ar savu raksturu. Norai patīk tas, ka, spēlējot teātri, viņa nejūt savus gadus un visi aktieri ir uz viena viļņa. Tas vieno un mudina arī nemīlīgos vakaros steigties uz mēģinājumiem.

Tā kā tagad nav atļauts pulcēties, režisore Anita šovakar uzņemsies Ziemassvētku vecīša lomu, uz īsu brīdi apciemojot katru aktieri, bet, kad epidemioloģiskie apstākļi atļaus, zirenieki iecerējuši rīkot svinīgu mēģinājumu – tad arī varēs cits citu satikt un sveikt 20 gadu jubilejā.