< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

ZIRU PAGASTS

Platība 15 380 ha, bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski – Sirgen, krieviski – Zirenskaja.

 

 

Tagadējā Ziru pagasta teritorijā bijusi (Sirgen), Vendzavas (Wensau), Tērandes (Terwenden), Lauku (Feldholf) muižas. 12. gs. beigās tagadējā Ziru pagasta teritorija atradās kuršu Ventavas zemē. 13. gs. to iekļāva Kurzemes bīskapijā, 1617. g. – Piltenes apgabalā, 1795. g. – Krievijai piederošajā Kurzemes guberņā.
1. pasaules kara laikā no Užavas pagasta atdalīja Ziru pagastu, 1935. g. tā platība bija 9000 ha.

1945. g. Ziru pagastā izveidoja Ziru un Sises ciemus. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ziru pagastā iekļauts viss bijušais Ziru pagasts, kā arī daļa bijušās Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un Piltenes pagasta teritorijas Ventas kreisajā krastā.

Ziru pagasts atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventas kreisajā krastā. Venta tek pa dziļu ieleju, tās krastā līdz 6 m augsti atsegumi, upes platums 50-130 m, dziļums vidēji 1,5 m.
Pagasta rietumdaļā uz Baltijas jūru tek Užava. Lielākās ūdenstilpes ir Vendzavas dzirnavezers (platība 7,8 ha) un Ķuļu ūdenskrātuve (2,8 ha).Pagasta rietumdaļā sākas lielais Sārnates purvs, bet dienviddaļā lieli mežu masīvi.

1935. g. Ziru pagastā bija 1227 iedzīvotāju, tai skaitā 96,5 % latviešu, 2,5 % vāciešu 0,4 % ebreju. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 14 un 1949. g. 112 zireniekus.
Agrārās reformas laikā muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniecībām. 1935. g. Ziru pagastā bija 237 saimniecības. Padomju laikā tika izveidoti kolhozi “Liekne” un “Sarkanais karogs”, 60. gadu sākumā tos apvienoja.

Tagad pagastā pamatnodarbošanās ir piena un gaļas lopkopība, graudkopība, bez tam vēl ir saimniecības kuras nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu, augļkopību augļu, dārzeņu ogu pārstrādi, biškopību, zemeņu audzēšanu, rožu un puķu stādu audzēšanu, durvju, logu un mēbeļu ražošanu.

Vēstures liecinieki Zirās

Kultūras un dabas pieminekļi
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Priednieku apmetne, Ratnieku senkapi (1964. gadā atrasts aļņa kaula duncis ar iegravētu ziemeļbrieža attēlu, kas atzīstams par vineu no senākajiem tēlotājas mākslas paraugiem Baltijas jūras austrumu piekrastē) un Sises senkapi. Vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Sises apmetne, Landžarāju viduslaiku kapsēta. Kultūrvēsturiska nozīme arī Tērandes muižas apbūvei – pilij (1856. gadā), klētij (19. gadsimta vidū), kalpu mājai (1889. gadā); Vendzavas muižas apbūvei – pilij, parkam (platība 2 ha); Liepām (19. gadsimta 2. pusē, bijušā medību pils); bijušam Speķkrogam (19. gadsimta beigas), Mazpūšļiem (1874. gadā; viena no vecākajām zemnieku sētām). Jostniekos iemūrēts Tērandes pils kamīns.

Dabas pieminekļi: Ratnieku ozols (apkārtmērs 6,0m), Sises ozols (5,4m), Vendzavas liepa (8m), Vendzavas parka dižskābardis (3m), Jostnieku akmens (garums 4,7m, platums 4,6m, augstums 2m), Dzeišarāju akmens (7,4m, 3,4m, 1,4m), Kalnarāju akmens( tilpums 27 m3).

Reliģija
Ticīgie, galvenokārt, pieder pie Ventspils reliģiskajām draudzēm un organizācijām. 1861. gada 10. septembrī Ziru upītē A. Gertners kristīja 72 cilvēkus, šo dienu Latvijas baptisti atzīst par savas darbības sākumu. Padomju laikā 60. gados Sises baptistu baznīca tika nojaukta. Pagastā ir Landžarāju, Leišu, Meža, Rudevicu, Siliņu, Sises, Zīļu kapsēta.